Archive

Posts Tagged ‘70-300mm’

Papildināta baltās cielavas galerija.

Papildināta lielā ķīra galerija.

Lielais ķīris. Larus ridibundus. Black-headed Gull.

Papildināta dižraibā dzeņa galerija.

Dižraibais dzenis. Dendrocopos major. Great Spotted Woodpecker.

Mazais svilpis. Carpodacus erythrinus. Common Rosefinch.

Mazais svilpis. Carpodacus erythrinus. Common Rosefinch.

Sastop krūmainās pļavās, upmalās, mežmalās, apstādījumos, vecos dārzos. Samērā bieži. Ligzdo krūmos, lakstaugu biežņās. Ligzdu veido no zāles stiebriem, izklājumā saknītes, sari. Jūnijā-jūlijā 4-6olas. Gājputns. Atlido maija vidū, aizlido augustā. (1)

Ornitofaunistika
Mazā svilpja zīmētā versija
Balss

(1) Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 242.lpp.)

Melnais meža strazds. Turdus merula. Common blackbird.

Nesajaukt ar apkakles strazdu, kam uz krūtīm vairāk vai mazāk izteikts balts laukums. Sastop dažādu tipu mežos, parkos, dārzos, apdzīvotu vietu (arī pilsētu) apstādījumos. Samērā bieži. Ligzdo zemu, uz celmiem, nolauztiem kokiem, koku vai krūmu zariem. Ligzda no sīkiem zariņiem, sūnām, zāles stiebriņiem, saknītēm, sajauktām ar dubļiem. Izklājumā tievāki zāles stiebriņi. Daļa pārziemo tepat. (1)

Ornitofaunistika
Melnā meža strazda zīmētā versija
Balss

(1) Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 186.lpp.)

Upes tārtiņš. Charadrius dubius. Little Ringed Plover.

2014/01/26 1 comment

Upes tārtiņš. Charadrius dubius. Little Ringed Plover.

Ļoti līdzīgs smilšu tārtiņam, tikai upes tārtiņš ir mazāks, tā knābis viscaur melns, bez baltas joslas. Jaunajiem putniem nav melnā apspalvojuma uz galvas un krūtīm, tiem galva un krūtis tāpat kā mugura, dzeltenpelēkas, nedaudz raibas. Latvijā parasti ligzdo jūras liedagā, smilšainās un akmeņainās upju un ezeru saliņās un sērēs, nolaistos zivju dīķos, karjeros, dažkārt arī ceļu un dzelzceļu malā, kokzāģētavās, būvlaukumos, retumis pat uz asfaltētiem laukakmeņiem. Netālu no ūdens, vietā, kur ir zema, skraja veģetācija, vai pat pilnīgi atklātā vietā tēviņš smiltīs vai oļos izveido vairākas nelielas iedobes. Vienu no tām tēviņš izvēlas dēšanai. Dēj 4 olas. Gadā 2 perējumi. Perē abi vecāki. Patstāvīgu dzīvi putnēni var uzsākt jau 8 dienu vecumā. Pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem, kūniņām. Ēd arī zirnekļus, sīkus vēžus, gliemjus un tārpus. Gājputns. (1)

Nesajaukt ar smilšu tārtiņu, kam lidojumā spārnu virspusē gaiša, gareniska svītra. Sastop liedagā, ūdenstilpju smilšainos krastos, karjeros. Bieži, nevienmērīgi. Ligzdo zemē izkašņātā bedrītē bez izklājuma. Atlido aprīlī, aizlido septembrī. (2)

Ornitofaunistika
Upes tārtiņa zīmētā versija
Balss

(1) Enciklopēdija Latvijas Daba, 6. sējums (1998): A. Kavaca redakcijā.  Rīga: Preses nams. 598 lpp. (izmantota 10.lpp.)
(2) Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 104.lpp.)

Baltā cielava. Motacilla alba. White wagtail.

2014/01/18 1 comment

Baltā cielava. Motacilla alba. White wagtail.

  • Izskats: Tēviņiem kontrastains melni balts galvas daļas ornaments. Mugura pelēka, vēders balts. Mātītēm apspalvojums mazāk kontrastains. Jaunie putni pelēcīgi, tiem apspalvojumā nav melnās krāsas. Garums aptuveni 18cm.
  • Sastop: Izplatīta gandrīz visā Eirāzijā. Atklātās vietās, kultūrainavā, upju krastos, arī sūnu purvos. Ceļošanas laikā nereti nakšņo niedrājos. Sastop ļoti bieži.
  • Pārtiek: Pārtiek no sīkiem kāpuriem, kūniņām, kukaiņiem, ko ķer skraidot pa zemi vai lidojot. Augsnes apstrādes laikā labprāt seko arājam un uzlasa barību. Ēd arī sīkas lakstaugu sēklas.
  • Ligzdo: Būvmateriālu krāvumos, ēku spraugās vai pajumtēs, zem tiltiem, retāk augsnes iedobumos. Ligzda liela un lēzena,  veidota no zāles stiebriņiem un saknītēm, sūnām, izklāta sariem, vilnu, putnu spalvām. Aprīlī-jūlijā, ligzdā 5-6 olas, pārklātas daudziem pelēcīgi brūniem raibumiņiem. Dažreiz abi dzimumi būvē katrs savu ligzdu. Gadā 2 perējumi (parasti mātītes ligzdu izmanto 1. perējumam, bet tēviņa – 2. perējumam). Pāri veido tikai uz sezonu, perē tikai mātīte. Perēšanas ilgums 12-14 dienas. Aizstāvot ligzdu mēdz uzbrukt arī krietni lielākiem putniem.
  • Mazuļi: Klāti ar pelēkām pūkām, kas ķermeņa apakšpusē ļoti retas. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki – pienes barību vairāk kā 300 reizes dienā. Ligzdu mazuļi atstāj 13-16 dienas pēc izšķilšanās. Tēviņš turpina mazos putnēnus barot nākamās 4-7 dienas, bet mātīte tūlīt sāk perēt otro reizi. Dažkārt kļūst par dzeguzes audžuvecākiem.
  • Ceļo: Gājputns. Pavasarī ceļo naktī, bet rudenī – dienā. Atlido aprīlī (viena no agrākajām – aprīļa sākumā), aizlido septembrī-oktobrī. Tēviņš atlido 10-14 dienas pirms mātītes.

Latvijas nacionālais putns.

Baltās cielavas zīmētā versija
Balss

Izmantotā literatūra:

  • Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 170.lpp.);
  • Enciklopēdija Latvijas Daba, 1. sējums (1994): A. Kavaca redakcijā.  Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 256 lpp. (izmantota 107.lpp.).