Akmeņčakstīte. Oenanthe oenanthe. Northern wheatear.

• Izskats: Virsaste un daļa no astes balta, astes gals melns (īpaši lidojumā). Pavasarī tēviņam gar aci stiepjas plata melna josla. Galvas virsa un mugura pelēka, spārni tumši. Mātītei apspalvojums mazāk ornamentēts, brūnganāks. Rudenī abi dzimumi samērā līdzīgi. Ķermeņa garums aptuveni 15cm.
• Sastop: Uzturas galvenokārt uz zemes vai kāda paaugstinājuma. Bieži klanās un šūpo asti. Parasti lido tuvu zemei. Sastop atklātos apvidos, kultūrainavā, parasti apdzīvotu vietu tuvumā. Visbiežāk būvlaukumos. Ne visai bieži un nevienmērīgi.
• Pārtiek: No sīkiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt, kukaiņiem. Barību meklē uz zemes starp akmeņiem un augiem. Dažreiz medī arī gaisā.
• Ligzdo: Akmeņu, zaru, celmu, būvmateriālu vai būvgružu kaudzēs, ēku vai citu būvkonstrukciju spraugās un iedobēs. Ligzda veidota no zāles stiebriņiem, saknītēm, lapām, izklājumā zīdītāju sari, vilna, punu spalvas. Ligzdu taisa tikai mātīte. Maijā-jūnijā, ligzdā 5-6 gaišzilas olas (parasti bez raibumiņiem). Gadā 2 perējumi. Perē tikai mātīte, perēšanas ilgums 12-14 dienas. Tēviņš un mātīte pāri veido tikai uz sezonu.
• Mazuļi: Mazuļi ligzdā paliek apmēram 15 dienas. Tos baro abi vecāki. Pēc ligzdas atstāšanas jaunie putni uzturas ligzdas tuvumā (kamēr vēl neprot lidot).
• Ceļo: Gājputns. Naktī, vienatnē. Atlido aprīlī (maijā), aizlido septembrī (uz Āfriku).

Akmeņčakstītes zīmētā versija
Balss

Izmantotā literatūra:

• Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 184.lpp.);
• Enciklopēdija Latvijas Daba, 1. sējums (1994): A. Kavaca redakcijā.  Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 256 lpp. (izmantota 34.lpp.).