Cekulainais cīrulis. Galerida cristata. Crested Lark.

• Izskats: Ķermeņa garums aptuveni 17cm. Apmēram lauka cīruļa lielumā, tikai druknāks, ar īsāku, gandrīz taisnu asti, nedaudz garākām kājām un garāku, nedaudz izliektu knābi. Mugurpuse pelēkbrūna ar tumšām svītriņām un plankumiem. Vēderpuse pelēcīgi balta. Krūtis dzeltenīgas ar tumšiem, gariem raibumiem. Cekuls uz galvas daudz uzkrītošāks nekā lauku cīrulim, tas ir smails, sarkanīgi brūnmelns. Tēviņi un to cekuls ir lielāki par mātītēm.
• Sastop: D-Eiropas zemēs cekulainais cīrulis ir biežāk sastopamā cīruļu ģints suga. Latvija atrodas cekulainā cīruļa areāla Z perifērijā, kur tas sastopams reti, aprīlī līdz oktobrī (dažkārt ziemo). Dzīvo atklātās vietās (smilšainas noras, jūrmalas kāpas).
• Pārtiek: Pieauguši putni ziemā ēd augu sēklas, labības graudus, asnus, vasarā barojas papildus ar kukaiņiem un to kāpuriem. Barību meklē skraidot pa zemi. Kukaiņus izvelk arī no augsnes, retāk ķer lidojumā.
• Ligzdo: Ligzdo Eirāzijas D daļā. Latvijā ligzdo ļoti reti – pārsvarā R daļā. Ligzda atrodas uz zemes, bedrītē pie zāļu cera. Tēviņš un mātīte veido to kopīgi no augu stiebriņiem, saknītēm, dzīvnieku matiem, retāk – spalvām. Dējumā 3-5 olas. Gadā 2 perējumi. Perēšanas ilgums 12-13 dienas. Perē tikai mātīte.
• Mazuļi: Mazuļi ligzdu atstāj 9.-11. dienā pēc izšķilšanās. Lidotspējīgi kļūst 16-18 dienu vecumā. Otrā perējuma mazuļi arī ziemā bieži uzturas kopā ar mazuļiem. Mazuļus baro pārsvarā ar kukaiņiem.
• Ceļo: Gājputns un daļējs nometnieks. Ligzdošanas areālā cekulainais cīrulis pārsvarā ir nometnieks.

Ornitofaunistika 
Cekulainā cīruļa zīmētā versija 
Balss

Izmantotā literatūra:

• Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 164.lpp.);
• Enciklopēdija Latvijas Daba, 1. sējums (1994): A. Kavaca redakcijā.  Rīga: Latvijas enciklopēdija. 254 lpp. (izmantotas 179.lpp.)