Pelēkā zīlīte. Poecile montanus. Willow tit.

Tēviņi un mātītes ir līdzīgi. Jauno putnu apspalvojums blāvāks. Latvijā sastopama visā teritorijā, bieži, gan ziemā, gan vasarā. Dzīvo dažādos mežos, galvenokārt, priežu un jauktās audzēs pie purviem un atklātām vietām, arī krūmājos. Pārtiek no kukaiņiem, un dažādām sēklām. Barību galvenokārt meklē koku zaros. Ligzdu taisa koku dobumos satrunējušos stumbeņos vai nolūzušos kokos ar iztrunējušu vidu, ne visai augstu vies zemes. Mātīte pati izkaļ dobumu. Ligzdu taisa tikai mātīte. Ligzdas pamatā ir koksnes gabaliņi, lūki un vilna. Maijā izdēj 7-8 olas, gadā 1 perējums. Perē mātīte, bet mazuļus baro abi vecāki. (1)

Sastop dažādu tipu mitros mežos. Samērā bieži. Nesajaukt ar purva zīlīti, kurai spārni vienkrāsaini, atšķirīga balss. (2)

Putns, kas tiek bieži manīts baros ar zilzīlītēm, lielajām zīlītēm utt. Manuprāt, sastopama stipri retāk, kā purva zīlīte.

Putns manīts bieži (varētu būt gan vēl biežāk, ja speciāli meklētu tieši šo) – maskēšanās nav obligāta, tas mēdz taisīt neparedzamus izgājienus – piemēram, nosēžoties uz blakus zara.

Ornitofaunistika
Pelēkās zīlītes zīmētā versija
Balss

(1) Enciklopēdija Latvijas Daba, 4. sējums (1997): A. Kavaca redakcijā.  Rīga: Preses nams. 254 lpp. (izmantota 102.lpp.)

(2) Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā.  Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 216.lpp.)