Platknābis. Spatula clypeata. Northern shoveler.

• Izskats: Knābis galā lāpstveidīgi paplašināts. Tēviņiem riesta tērpā galva mirdzoši zaļa, vēders un sāni kastaņbrūni, guza balta. Abiem dzimumiem lidojumā spārnu priekšpuse zilganpelēka. Spārnos ceļas ar uzkrītošu troksni. Mazāks par meža pīli.
• Sastop: Aizaugušos, seklākos ūdeņos. Nevienmērīgi.
• Pārtiek: Visēdājs. Ēd gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes barību, ko iegūst ūdenī.
• Ligzdo: Uz salām vai piekrastes pļavās. Ligzda ir zemes iedobe, ko mātīte izklāj ar sausām augu daļām. Ligzdai gar malu brūnu dūnu valnītis. Aprīlī-jūnijā. 7-13 eliptiskas īdz ovālas, gludas, matētas, gaišbrūnas vai krēmkrāsas olas. Katru dienu dēj pa olai. Perēšanas ilgums 22-25 dienas.
• Mazuļi: Mazuļiem uz muguras pūkas tumšbrūnas, uz vēdera – pelēkbaltas ar dzeltenīgu nokrāsu, knābis sarkanbrūns. Mazuļus vadā mātīte. Lidodtspējīgi kļūst 6-7 nedēļu vecumā.
• Ceļo: Gājputns. Atlido aprīlī, aizlido septembrī (uz Dienvideiropu vai Ziemeļāfriku).

Platknābja zīmētā versija

Balss

• Enciklopēdija Latvijas Daba, 4. sējums (1995): G. Kavaca redakcijā. Rīga: Preses nams. 256 lpp. (izmantota 141.lpp.);
• Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā. Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 60.lpp.).