Mērkaziņa. Gallinago gallinago. Common snipe.

• Izskats: Neliels bridējputns ar ļoti garu knābi un paīsām kājām.Apspalvojums brūnmelni raibs. Pāri galvai stiepjas 2 tumšas garenjoslas. Uz muguras vairākas gaišas, dzeltenbrūnas svītras. Vēders un zemaste – baltas.
• Sastop: Bieži. Mitrās, ciņainās pļavās, ūdeņu krastos, zemajos purvos, mitros izcirtumos, dažādu ūdeņu salās.
• Pārtiek: Barojas mitrās, dūņainās ūdeņu malās uz ūdens un sauszemes robežas. Dažkārt, meklējot barību, brien ūdenī līdz pat vēderam. Barības objektus – kukaiņu kāpurus, tārpus, gliemjus, sīkas vardītes meklē ar taustes palīdzību – iegremdējot knābi dūņās vai seklā ūdenī. Kukaiņus nolasa arī no augiem. Regulāri ēd augu barību – jaunos dzinumus, lapas, sakneņus, sēklas.
• Ligzdo: Ligzdu parasti ierīko uz zāļu ciņa, izplūcot tā vidū nelielu iedobi, ko izklāj ar sausiem zāļu stiebriem. Maijā izdēj 4, zaļpelēkas vai olīvbrūnas olas ar tumšbrūniem raibumiem, kas vairāk koncentrēti olas strupajā galā. Gadā var būt 2 perējumi. Perēšanas ilgums 18-20 dienas.
• Mazuļi: Uzreiz pēc izperēšanas atstāj ligzdu. Mazuļu vadāšanā piedalās abi dzimumi. Jaunie putni spēj pacelties spārnos jau 2 nedēļu vecumā (pilnīgu lidotspēju pēc 20 dienām). Ligzdot sāk 2 gadu vecumā.
• Ceļo: Ierodas aprīlī. Gājputns. Ceļo naktī. Aizceļošana sākas jūlijā, turpinās līdz oktobrim. Ziemo Britu salās, Francijā, Pireneju pussalas R piekrastē.

Mērkaziņas zīmētā versija

Balss

• Enciklopēdija Latvijas Daba, 3. sējums (1995): G. Kavaca redakcijā. Rīga: Latvijas Enciklopēdija. 256 lpp. (izmantota 228.lpp.);
• Baumanis J., Klimpiņš V. (1997) Putni Latvijā. Rīga: Zvaigzne ABC. 294 lpp. (izmantota 114.lpp.).